Riekstkalni, деревопитомник

Apraksts un audzēšana

Ēdamā kastaņa (Castanea sativa) ir dižskābaržu dzimtas suga. Šīs sugas dabiskais izplatības areāls ir Vidusjūras reģions. Mūsdienās tas tiek kultivēts arī citās pasaules valstīs. Vislielākā ēdamo kastaņu raža ik gadu tiek iegūta Ķīnā. Ēdamās kastaņas augļi — kastaņi — tiek cepti un lietoti pārtikā. Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, cepti kastaņi ir tradicionāls Ziemassvētku našķis. Šie koki tiek izmantoti arī koksnes iegūšanai.

Ēdamā kastaņa ir liels koks, kurš izaug līdz 35 m augsts, ar plašu vainagu. Izceļas ar oriģinālu un eksotisku izskatu – stumbru klāj dziļi saplaisājusi pelēka miza, zarojums ir biezs, lodes formas, lapas robotas, kas skaisti maina savu krāsu rudenī. Ziedi aromātiski, zied jūlijā. Augļi ēdami, trīsšķautņaini, saskares vietās plakani, pa 3 ietverti dzeloņainā apvalkā.

Svaigus, grauzdētus un vārītus kastaņus pārtikā lieto Vidusjūras zemēs, īpaši Spānijā, Turcijā un Korsikā. Patiesībā kastanis ir rieksts, kurš atšķirībā no citiem riekstiem satur daudz mazāk eļļas, un tās vietā satur aptuveni 40–50% ūdens, tikpat daudz arī ogļhidrātu un nedaudz proteīnu. Vēl pirms Eiropas ēdienkartē tika aktīvi izmantoti kartupeļi, kastaņi bijuši viens no galvenajiem ogļhidrātu avotiem. Eiropas iedzīvotāju ēdienkartēs, jo tie satur divreiz vairāk cietes.

Kastaņas koksne ir cieta ar brūnu kodolu, augstvērtīga mēbeļu apdarei un mūzikas instrumentu ražošanai.

Kastaņai patiks saulaina vieta un aizvējš. Zemei jābūt bagātai ar uzturvielām, ieteicams mālainai, nedaudz skābai.