Dzīvžoga uzdevums pašos pirmsākumos bija veidot aizsargjoslu piemājas zemei, kas aizsargātu no dzīvniekiem un valdošajiem vējiem, lai būtu iespējams sekmīgi audzēt nepieciešamos augus pārtikai. Dzīvžogs, veicot šīs aizsargfunkcijas, sargāja arī no ziņkārīgiem skatieniem, apgādāja ar pārtikā lietojamiem augļiem, kā arī spēcīgi augošie augi varēja papildināt kurināmā rezerves.
Šodien lielākoties būs citi dzīvžoga uzdevumi un mērķi ...

Attīstoties dārzu un parku kultūrai par galveno dzīvžogu funkciju kļūst dekorativitāte, kas bieži veido gan ainavu saistošo, gan nodalošo elementu.

Plašais dzīvžoga augu spektrs, kas labi pakļaujas apgriešanai un veidošanai ietver mūžzaļo, skuju, lapu kokaugu sugas, ...

Ziema vienmēr ir ekstrēms pārbaudījums zālienam, sevišķi, runājot par labas kvalitātes, jeb koptu zālienu. Ziemā zālienu ietekmē sals, sniegs un atkušņi, kā arī cilvēku darbība uz zāliena. Ideāls ir gadījums, ja augsne (zāliens) rudenī sasalst, uzsnieg sniegs un tas turas līdz pat pavasarim, kad nokūst un sākas jauns veģetācijas periods. Izklausās pārāk skaisti, lai būtu īstenība. Diemžēl bieži vien sniegs uzsnieg uz nesasalušas zemes, tas vairākkārtīgi nokūst, uzsnieg un pa vidu vēl mainās kailsala un atkušņu periodi.

Ko varam darīt, lai zāliens ziemu pārlaistu iespējami labāk?

Rudenī tas pareizi jāsagatavo ziemai, ...

Neaizmirsīsim, dāmas un kungi, ka ziema ir pārbaudījumu laiks. Jo īpaši priekšnamiem. Iedomājieties! - virsdrēbēs ieslīguši pakaramie, ragaviņu, slēpju un citu ziemas prieku piederumu  kaudze uz grīdas, kūstoša sniega lāmas zem slapjiem apaviem... Vai turpināt? Mūsuprāt, nevajag. Šādā ainā nelabprāt noraugās pat cilvēki ar stipriem nerviem. Taču ja jūsu priekšnams būtu iekārtots pareizi, ar ergonomiskām mēbelēm, nekāds haoss nepastāvētu.

Jautājumu netrūkst

Aukstuma sezona, dārgie Latvijas iedzīvotāji, prasa skaidru attieksmi pret lietām. Precīzāk sakot – šo lietu pareizu izkārtojumu priekšnamā...

Biodegradablie podi jūsu dārzā.

Ikvienam dārzkopim labi pazīstami ir kūdras podi un to lieliskās īpašības. Šo podu pamatā ir  dabīgas izejvielas, tas ir pateicīgs materiāls dēsta audzēšanai un izstādot stādu paliekošā vietā, to var stādīt ar visu kūdras podu. Īsta bezatlikumu tehnoloģija! Bet, diemžēl, kūdras podi ātri mirtuma ietekmē kļūst neizturīgi un var izjukt pat nesagaidot dēsta izstādīšanas laiku.  Otrs variants ir plastmasa podi, ar tiem ir ērti, tie nemaksā dārgi, bet to mīnuss – tie visi agrāk vai vēlāk nonāk izgāstuvē un piesārņo vidi, kurā mēs dzīvojam...

Zālienu no dobēm un celiņiem var atdalīt ar dažādiem speciāli tam piemērotiem materiāliem - plastmasas vai metāla apmalēm, kas, protams, atvieglo zāliena kopšanu un galvenais, neļauj tam 'iekarot' jaunas un neatļautas teritorijas. Šoreiz nerunāsim par šīm apmalēm, bet gan par to, kā kopt zāliena robežas, ja dārzu iekārtojot nav lietotas nekādas apmales (apmaļu lietošana Latvijā pagaidām ir retums).

Ja Jūsu dārza koncepcija ir kārtīgas un skaidri nolasāmas līnijas (celiņi, dobes u.c.), tad zāliens augot lēnām, bet neatlaidīgi šī robežas nojauc - 'lien' uz celiņiem un dobēs. Tāpēc vismaz reizi gadā (jūlijā) vai vēlams 2 reizes (maijā un augustā) vajadzētu veikt zāliena atduršanu vietās

Viršu dārza izveide nav ne sarežģīta, ne grūta, svarīgi saprast un nodrošināt viršiem piemērotu augšanas vietu, sevišķi labi, ja tāda tā ir dabiski. Stādīšanas vieta. Dabā virši sastopami priežu silos, atklātās, saulainās vietās, tie labi pacieš sausumu. Augsnei, kur vēlas stādīt viršus, jābūt samērā skābai - smilts augsnēs pH4,5-5,0 un smilšmāla augsnēs zem 5,0. Tā jāsagatavo vienas lāpstas dziļumā, bet īpaši cietu augsni var irdināt arī dziļāk. Viršu stādīšanai piemērotas no vējiem aizsargātas vietas saulē, jo ēnā tie mazāk zied un veido skraju ceru.

Zālienu uzturēšana, kā zināms, nav vienkāršs darbiņš - sūnas, nezāles, suņu pleķi, sausums, sēnes, kaitēkļi un slimības - kādi tikai pārdzīvojumi mauriņam un tā kopējam nav jāpārcieš.
Taču, nekas tā nesarūgtinās kā uz augšu paceltas velēnas ejas, kas izvago mauriņu uz visām pusēm, ik pa gabaliņam beidzoties vai sākoties ar 'glītu' zemes čupiņu... Tātad dārznieka rūpes novērtējis arī kurmis, 'apstaigājot' Jūsu lolojumu. Kad pirmais šoks pārvarēts, jādomā kā no nelūgtā ciemiņa atbrīvoties. Visa tālākā rīcība atkarīga no tā, pie kāda cilvēku tipa Jūs piederat:
 1. Kā īsts dabas draugs Jūs samierināties, jo dzīva radība Jūsu dārzā ir prieks nevis traucēklis un zāliens nav tik svarīgs, lai traucētu kurmim. Ja šāds viedoklis sakrīt ar Jūsējo, tālāk lasīt nav vērts.

Stādāmā laika sākums. Stāda pavasara sīpolpuķes, dekoratīvos krūmus un kokus. Apgriež un ienes telpās pelargonijas, fuksijas un citas daudzgadīgās puķes, kas vasarā ziedējušas dārzā. Norok gladiolu, dāliju un citu puķu sīpolus un gumus. Vāc puķu sēklas. Novāc augļus un ogas. Konservē, vāra ievārījumus, spiež sulas.

Septembra galvenie darbi ir ražas vākšana, augsnes apstrāde, ziemāju sēja un sīpolpuķu stādīšana. Kartupeļu un sakņaugu vākšanai piemērotākās ir sakņu dienas, tāpat tās ir labvēlīgas augsnes apstrādei un mēslojuma iestrādāšanai. Ziemāju sējai un augļu vākšanai piemērotākās ir augļu dienas. Ievārījumu gatavošanai, sulu spiešanai, skābēšanai un konservēšanai, augļu kaltēšanai labvēlīgākās ir ziedu un augļu dienas.

16.-17. 08. Mēness Dvīņu zvaigznājā. Stādāmā laika sākums. Par valdošo elementu kļūst gaisma. Ziedu dienas. Vāc puķu sēklas. Pārstāda noziedējušās ziemcietes. Vāc ārstniecības augus. Vāc graudaugu, pākšaugu, zālāju sēklas. Lasa ogas, augļus, gurķus, tomātus. Sagatavo uzglabāšanai novākto.

Jūlijs ir vasaras pilnbrieda mēnesis.

Sēšanu un stādīšanu nomaina rūpes par sējumiem, ražas vākšana un tās sagatavošana uzglabāšanai. Taču vēl var paspēt iesēt lapu dārzeņus, redīsus un citus tiem radniecīgus augus rudens ražai.

Jāgatavojas rudens sējai un stādīšanai, apstrādājot augsni papuvēs un laukos, kur raža jau novākta.

Nozīmīgākie jūlija darbi ir ogu lasīšana un sagatavošana uzglabāšanai, tāpat gurķu un tomātu vākšana, to skābēšana un konservēšana.

Šiem darbiem piemērotākās ir augļu un ziedu dienas, tajās labi izdosies ievārījumi, skābējumi, konservējumi.

Lapu dienās un nelabvēlīgajās dienās vāktais piemērots tūlītējai lietošanai.

Vārds LĪGO ir jauns, tikai paris simtus gadus. Senāk bija Zāļu diena un Jāņu vakars. No Līgo, Līgo cēlies šīs svinamās dienas mūsdienu nosaukums. Līgo, Līgo ir līvu valodas vārds, kas nozīmē LAI TOP. Attiecīgi izsakot līgo, līgo mēs piesaucam LAI TOP. Tāpēc saulgriežu uguns rituālos bieži vien nesaka Līgo, Līgo, bet gan LAI TOP. Līgošana ir gaisa iekustināšana, līdzināšanās, salīgšana, līganā kustība augšā un lejā, dzīvības kustība, kas vērojama arī starp sievieti un vīrieti kā dzimtas turpinājums.

Jau sākot no Ziemassvētkiem, mēs gaidām Līgo dienu, jo gribam izjust to augšanas un ziedēšanas skurbumu, kāds mūs apņem šajā dabas kulminācijas brīdī, un gribam paši augt un ziedēt kā līdzīgi starp līdzīgiem ar puķēm un kokiem.

Taču ziedu mums nav, tāpēc mēs tos aizņemamies no kokiem un puķēm, lai pītu vainagus. Tos liekam galvā, izdaiļojam pagalmu, ēkas un pat lopiņus, jo mums gribas, lai viss apkārt būtu skaists un ziedētu.

Nudien, nekas tā neizdaiļo meitenes un sievas kā ziedu un zāļu vainagi, kas rotā galvas Līgo vakarā.

Šī tradīcija iet caur gadu simtiem un turpināsies mūžīgi, jo cilvēks ir dabas bērns un tam vienmēr patiks rotāties.

Vasaras saulgrieži ir tas laiks, kad katram cilvēkam vismaz domās ir jāpasaka paldies Zemes, Ūdens un Dabas mātei. Zāļu dienā lasām ne tikai pļavu puķītes, bet arī laužam meijas un ozolu zarus.

Mājās jāienes vasaras smarža. Mājas rotāšanu parasti sāka ar vārtu pušķošanu. Pie tiem piesēja pīlādža, ozola vai bērza meijas. Tāpat arī pie visām durvīm tika pieliktas meijas - gan istabā, gan klētī un kūtī. Aiz griestu sijām aizbāza lauztus ozolu, pīlādžu un liepu zarus.

Nedaudz par to ko mums var sniegt koki vasaras saulgriežu laikā.

Jūnijā pastiprināti rūpējamies par vasaras puķēm podos, kastēs, uz balkoniem un terasēm, zālienu un kultūrām, kam ziedēšana jau beigusies.

Rozes sāk ziedēšanu, taču arī kaitēkļi nesnauž - laputu apkarošana ir ļoti svarīga, to veicot iespējami ātri kopš konstatācijas brīža, šim mērķim lietojot ķīmiskus līdzekļus kā 'Decis' u.c. vai arī 'tautas medicīnu'.

Jāvadās pēc moto - laisti zālienu, kamēr tas nav izkaltis! Tātad negaidot, kamēr saule un vējš zaļo zelmeni pārvērtis dzeltenīgā 'sienā', jārūpējas, lai tam pietiktu mitruma.

Jūnijs dārzos un tīrumos ir aktīvs un darbīgs mēnesi. Vēl turpinās sēšanas un stādīšanas darbi, jākopj agrie sējumi, jācīnās ar nezālēm. Taču līdztekus tam sākas arī ražas vākšana.

Jāvāc ogas, siltumnīcās gurķi un varbūt arī tomāti. Lauksaimniekiem jūnijs ir ziemas lopbarības vākšanas laiks. Augsnes apstrādei un ravēšanai labvēlīgākās ir sakņu diena. Arī maigos, jaunos sakņu dārzeņus labāk vākt šajās dienās, ja tos nepieciešams kādu laiciņu uzglabāt.

Ogu lasīšanai un pārstrādei piemērotākas augļu un ziedu dienas, arī piena pārstrādei un maizes cepšanai šīs dienas ir vispiemērotākās. Pirtslotu siešanai un ārstniecības augu vākšanai vislabvēlīgākās ir ziedu dienas.

Lapu dienās augi labi uzņems ūdeni un mēslojumu, bet vākumu vēlams ātri izlietot, jo tas slikti glabāsies. Ja nepieciešams, lai zāle ātri ataugtu, tad vēlams to pļaut tieši šajās dienās, bet ziemas lopbarība labāk izdosies no ziedu un lapu dienās pļautā.

Klāt maijs - krāšņais rododendru un sīpolpuķu – tulpju, narcišu, muskaru ziedēšanas laiks, kas tā vien aicina dārzā. Arī akmensdārza augi rāda ko spēj. Kā spilgti ziedu spilventiņi staro dārza obrētas, aslapu flokši un Kaukāza arābes.

Košumdārzā maijs ir visrosīgākais mēnesis. Līdz aktīvās augšanas sākumam var sadalīt rudens ziemasteres (Jaunanglijas, Jaunbeļģijas un spilvenveida), heiheras, helēnijas, rudbekijas, ehinācijas u.c., dalot šajā laikā tās labāk iesakņojas un attīstās. Pēc 20.maija sāk izstādīt viengadīgo puķu dēstus tos iepriekš norūdot – pakāpeniski pieradinot pie saules un āra gaisa...

Dārza baseiniem var būt dažādi pielietošanas mērķi – skaistumam, peldēšanai, zivīm, ūdensaugiem, bērnu atpūtai. Atšķirsies to lielums, dziļums, aprīkojums, izejmateriāli un izmaksas.

Rokot lielas tilpnes, dīķus un strautus izveidojam ar pilnu krasta nostiprināšanu, apdari, apzaļumošanu, kā arī veicam pludmales vietu ierīkošanu. Dīķim svarīgi ir izvēlēties un aprēķināt ne tikai dziļumu un formu, bet arī izvērtēt kā tas iekļausies apkārtējā ainavā, tādēļ veicam arī apkārtnes reljefa sakārtošanu, kā arī ainavas izveidi.

Dārzs, tā ir likteņa dāvana.

Pie tā nav iespējams pierast, to nav iespējams paturēt prātā.

Labs dārzs sākas ar ainavas projektu. Tieši projekta aprēķini palīdzēs Jums apjaust, gan savas finansiālās, gan laika iespējas, tāpēc tas ir pats būtiskākais zaļās būves moments.

Labi izstrādāts dārza projekts, paredz profesionālas zināšanas zīmēšanā, rasēšanā - krāsu mācībā, botānikā, dendroloģijā, augsnes mācībā , dārzkopībā, ainavu arhitektūrā, mākslā, augu aizsardzībā, ģeodēzijā, un pat inženierzinībās, un bez šaubām jābūt ļoti labai gaumei un pieredzei.

Šādu pozitīvu atsauksmi nopietni izteica jauneklis Almants pēc parastās Saulkrastu ruletes nogaršošanas, kurā bija izmantots jaunais zemnieku piedāvājums – dižbrūkleņu skābā zapte. Zemnieku piedāvājumi – sulas, zaptes, sīrupi, sukādes, ogu pusītes savā sulas sīrupā ir ar maksimāli saglabātām bioloģiskām īpašībām un tiem nav analogu produktu mūsu lielveikalos.

Dižbrūklenes ir tās pašas ogas, kuras padomijas laikā tulkoja no krievu valodas kā „lielogu dzērvenes”. Patiesībā angļu valodā Amerikā ar vārdu „dzērvenes” (cranberry) apzīmē 4 veidu ogas: viņu „augstās krūmu dzērvenes” mēs saucam par irbenēm, „kalnu dzērvenes” mūspusē ir...

     IDEJA

 Darbs pie apstādījumu projekta būtu jāsāk reizē ar mājas plānošanu (kad ir projekts vai skices) vai pirms teritorijas attīrīšanas un sagatavošanas labiekārtošanas darbiem (zemes gabalā esoši veci koki, reljefa īpatnības, interesanti elementi un vērtības, kuras ir iespējams un vajadzīgs saglabāt). Pasūtot projektu, nav jādomā, ka tas ir jāīsteno tūlīt - šis projekts kalpos kā ceļvedis un pamats veiksmīgai darbībai dārzā

GATAVOŠANĀS

Lai sadarbība būtu produktīva no pirmās tikšanās reizes, Jums būtu jāpārdomā daži būtiski jautājumi: ...

1.05. Mēness Vēža zvaigznājā. Valdošais elements ūdens. Lapu diena. Sēj zālājus, zaļbarības un zaļmēslojuma augus. Stāda un sēj kāpostus, puravus, salātus, skābenes, spinātus, garšaugus. Apkopj, ja nepieciešams dala un pārstāda rabarberus, maurlokus un citus daudzgadīgos sīpolus. Apgriež izstīdzējušus un slikti sakuplojušus dzīvžogus.

2.-4.05. Mēness Lauvas zvaigznājā. Valdošais elements siltums. Augļu dienas. Sēj graudaugus, pākšaugus, eļļas augus. Sēj ķirbjus un gurķus, stāda tomātus,  paprikas, gurķus, segtajās platībās, taču jārēķinās ar nakts salnu iespējamību maija 1.dekādē. Sakopj esošos zemeņu stādījumus un veido jaunus, stāda arī citus ogulājus un augļu kokus. Veido vainagus jauniem augļu kokiem.

5.05. Mēness jau atrodas Jaunavas zvaigznājā. Valdošais elements zeme. Dažādu astronomisku parādību ietekmē līdz pulksten 20 augļu diena vēlāk sakņu diena. Sēj...

Zemeslodes sauszemes virsmu sedz ļoti dažādas augsnes. Dažādība veidojas cilmiežu, reljefa, klimata, bioloģiskā, laika un cilvēku faktoru ietekmju rezultātā.

Augsne - Zemes garozas auglīgā virskārta, kas veidojusies virszemes un pazemes ūdeņiem, gaisam un dažādajiem dzīvajiem organismiem iedarbojoties uz iežiem un minerāliem.

Augsnes veidošanās sākas vienlaikus ar iežu dēdēšanu, kas notiek ļoti lēni - vairākos gadu tūkstošos, un šis process turpinās nepārtraukti vēl joprojām - tā ir viena no nepārtrauktā dzīvības procesa izpausmēm uz Zemes.

1.04. Mēness Vērša zvaigznājā līdz pulksten 18, tad ieiet Dvīnī. Valdošo elementu zemi nomaina gaisma. Gatavo augsni un citus substrātus segtajās platībās, sagatavo tos dēstiem un telpaugu pārstādīšanai. Kur tas iespējams sāk augsnes apstrādi āra platībās, gatavojot to agrajiem sējumiem...

Zemkopība vienmēr ir bijusi atkarīga no dabas untumiem. Pašlaik, pateicoties zinātnes un tehnikas sasniegumiem, un tehnoloģiju attīstībai šī atkarība ir mazinājusies. Kultūraugi kļuvuši ražīgāki, izstrādātas tehnoloģijas un līdzekļi, kā augus barot un stimulēt to augšanu, kā arī pasargāt no slimībām un kaitēkļiem. Taču arvien biežāk skan jautājums: Cik vērtīga ir šādi audzētā pārtika? Kāpēc pārtikušo valstu iedzīvotāji cieš no tukluma un alerģijas, bērniem arvien grūtāk koncentrēties un mācīties? „Zaļi" un dumpīgi domājošie vērš uzmanību uz pārtiku un tās izaudzēšanas veidiem. Izskan aicinājums atgriezties pie dabiskām audzēšanas metodēm, iztikt bez sintētiskajiem minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. Taču praksē tas nemaz tik labi neizdotas. Daudzi entuziasti dziļi vīlušies atmet domu par nodarbošanos ar lauksaimniecību, citi atgriežas pie zinātnes un tehnikas sasniegumiem. Paliek vēl trešie, kuri meklē iespēju kā sadzīvot ar dabu.

Ja nav iespēju izmantot jaudīgu tehniku, minerālmēslus un sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, tad jāmeklē visas iespējas, kā atvieglot smagos zemkopības darbus un nosargāt ražu. Jāmeklē sakarības un palīgi kā uz Zemes, tā Kosmosā.  Zemnieki arvien ir zinājuši, ka no Mēness stāvokļa ir atkarīga veiksme augsnes apstrādē, kultūraugu audzēšanā, lopu kaušanā un citos darbos. Šīs zināšanas tika nodotas no paaudzes uz paaudzi ...

Ziemcietes, kas augs ēnā un labi jutīsies trūdvielām bagātās augsnēs:

• Acaena microphylla - smalklapu acaēna
• Achillea filipendulina - vīgriežu pelašķis
• Aegopodium podagraria - podagras gārsa
• Ajuga reptans - ložņu cekuliņš
• Aquilegia - ozolīte ...

Dārzu cilvēks uztver kā vizuālu augu grupu un to formu kompozīciju. Taču galvenā nozīme ir maņu orgānu uztverei - krāsai un smaržai.

PASAULĒ PAZĪSTAMI SMARŽU DĀRZI, KAS VEIDOTI NEREDZĪGIEM CILVĒKIEM, kuri ejot pa dārzu uztver smaržu, kas mainās diennakts laikā. Tāpēc izvēloties augus katrā no dārza zonām - reprezentatīvajā - no ielas līda ieejai mājā; atpūtas vietā, dzīvojamā dārzā, kurš ir it kā dzīvojamās istabas turpinājums ar dārza mēbelēm, puķu kastēm u.c. ,kā arī bērnu rotaļu zonā, varētu padomāt par smaržīgiem un aromātiskiem augiem...

Ierīkojot jaunu augļu dārzu ģimenes patēriņam, jāievēro vairāki būtiski nosacījumi. Augļu dārzam noteicošais ir mazāk vizuālais izskats un vairāk praktiskā pielietošana. Pirms uzsāk augļu dārza plānošanu pašiem savā ģimenē ir jānoskaidro vairāki jautājumi un jāpieņem kopīgs pareizs lēmums.

Ko mēs vēlamies?

Ir jāizšķirās cik liels un kādam mērķim dārzs tiks veidots.
Ģimeneni ir jāizvērtē cik ilgu laiku esam gatavi veltīt dārzam. Vai dārza kopšanu un apsaimniekošanu veiks paši, vai tiks algoti palīgi? Vai dārs tiks izmantots tikai kā atpūtas vieta vai kā visas ģimenes darba lauks? Jāapzinās, ka augļu dārzam būs jāvelta salīdzinoši daudz brīvā laika...

Zāliena kvalitāti lielākoties ietekmē teritorijas sagatavošana. Pirms zemes sagatavošanas zāliena sēšanai un dobēm vajadzētu ierīkot gaismas ķermeņu instalāciju, laistīšanas sistēmas un atzīmēt celiņu, laukumu robežas, un noņemt velēnas auglīgo slāni būvniecības vietās vadoties pēc augsnes slāņa biezuma un celiņa kategorijas. Lai zāliens veidotu izturīgu velēnu un viendabīgu zaļo klājienu, pie ierīkošanas jānodrošina vismaz 10–15 cm biezs melnzemes slānis. Zālāja ierīkošanai nederēs pārāk skābas augsnes, piemēram, kūdra, bet vislabāk būtu izvēlēties smilšmālu. Tas uzsūc mitrumu, nepaliek mīksts pēc pirmajiem lietiem, līdz ar to būs pats piemērotākais, lai veidotu stingru pamatu kvalitatīvam zālājam...

Tiem, kuri jau to ir darījuši, ir pazīstamas problēma : kur likt zemi,  kā uzlabot “jauniegūto“ augsnes virskārtu,  ko un kā stādīt. Viss sākas ar izraktu bedri un zemes kaudzēm apkārt tai. Taču, sākumā rūpīgi izplānojot, jau plānošanas fāzē var izdomāt, cik liels būs dīķis un ko darīt ar lieko zemi. Ja ir liels zemes gabals, tā nav liela problēma, jo šo zemi var vai nu uzbērt kādai zemai vietai vai vienmērīgi izlīdzināt apkārt izraktajai bedrei, ja reljefs to ļauj. Taču šī ir iespēja arī izveidot ko neparastu, piemēram mākslīgu pauguru, ko mēs šeit ka piemēru apskatīsim. Uz liela zemes gabala var atļauties izrakt lielu dīķi vai arī ...

Raksturīgākie augšņu problēmu veidi : nepiemērota augsnes struktūra, paaugstināts skābums, sasāļošanās, sārmaina augsnes reakcija, smilts augsne, nepietiekams augu barības vielu nodrošinājums, māla augsne, kūdras augsne, augsts gruntsūdens līmenis, mitras augsnes.

Alejas ir cilvēka mērķtiecīgi veidots, Latvijas tradicionālās kultūrainavas elements, bez kura nav iedomājama Latvijas ainava. Tās tika stādītas jau kopš senseniem laikiem, tāpēc alejas bieži veido izcili koki, dižkoki, dobumaini koki, kuros sastopami daudzu Eiropas aizsargājamo sugu dzīvnieki (pūces, sikspārņi, kukaiņi). Atsevišķas alejas vai to posmi ir aizsargājamas arī kā dabas pieminekļi.