Kā jau solījām, šodien turpināsim sarunu par segumiem, tikai ne vairs par materiāliem, bet to uzklāšanu.

Seguma uzklāšana ir visai plaša tēma. Mēs negrasāmies nelielā publikācijā ietvert visu pilnībā, jo vairāk tādēļ, ka katram materiālam piemīt savas uzklāšanas īpatnības. Tomēr pastāv daži vispārīgi momenti, kas būtu jāzina, montējot jebkāda veida jumta segumu.

Atbilstība konstrukcijai

Pirmkārt, nepieciešams nodrošināt seguma atbilstību sienu konstruktīvajam risinājumam vēl pirms tiks izvēlēts materiāls. Pieredze praktiskajā darbā liecina par to, ka bieži vien seguma projekts kļūdaini tiek pildīts autonomi no ēkas plānošanas projekta, vai pat pēc sienu uzcelšanas. Turklāt, jumtu seguma projektos tiek paredzēti jumtu varianti, kas nav attaisnojami ne no arhitektūras, ne konstruktīvā viedokļa. Tas noved pie tā, ka celtniecības gaitā nākas pārlikt atsevišķas dzegas daļas un mainīt seguma projektu. Bieži gadās arī, ka spāru sistēmu atliek balstīt vien uz ārsienām, kas ievērojami sarežģī jumta konstrukciju.

Jumta seguma un ēkas plānošanas projekti jāizstrādā vienlaicīgi, un segumam jāatbilst ne tikai arhitektūras iecerei, bet arī sienu konstruktīvajam risinājumam. Jebkuri izciļņi segumā ne tikai sarežģī konstrukciju, bet arī kļūst par potenciāli iespējamām noplūdumu veidošanās vietām.

Ventilācija – pirmajā vietā

Otrkārt, nepieciešams paredzēt bēniņu telpu ventilāciju. Paralēli segumu projektēšanai noteikti jāatrisina arī jautājums par bēniņu telpu ventilāciju. Vispirms jāparedz vēdlodziņi (parasti pusapļa vai trīsstūra formā), iestikloti vai ar žalūziju režģi. Tos nepieciešams paredzēt projektā neatkarīgi no jau esošām ugunsdrošības lūkām ar žalūziju režģiem. Turklāt, visai mērķtiecīgi starp jumta latu un dzegu izveidot aptuveni 30 mm atstarpi. Ja ēkā ir mansarda stāvs, nepieciešams paredzēt ventilāciju telpā, kas izveidojas starp segumu un siltinātāja virskārtu.

Bez siltināšanas neiztikt

Treškārt, un visbeidzot – seguma siltināšana. Arvien biežāk mūsdienīgas privātmājas jumts pārvēršas par mansardu. Turklāt, jumta slīpnes vienlaicīgi ir dzīvojamās telpas sienas, tātad, tām jābūt siltinātām. Tā kā siltinājumu nepieciešams pasargāt no mitruma, seguma konstrukcija kļūst daudzslāņu: starp spārēm tiek ieklāta siltumizolācija (menerālvates vai stikla vates plātnes vai klājumi), no apakšas aizverama tvaiku izolācija, no augšas – hidrovējaizsardzība. Starp siltinājumu un segumu tiek ierīkots ventilācijas konuss ar vienu spraugu, ja hidrovējaizsardzība ir tvaikcaurlaidīga; ar divām spraugām – virs un zem hidrovējaizsardzības, ja tā ir daļēji tvaikcaurlaidīga vai tvaiknecaurlaidīga. Katram starpspāru laidumam jābūt vēdināmam.

Tas arī viss. Ievērojot šos trīs postulātus, segums no jebkura materiāla būs efektīvs, un kalpos ļoti ilgi.