Dīķa malas apstādīšana

Tiem, kuri jau to ir darījuši, ir pazīstamas problēma : kur likt zemi,  kā uzlabot “jauniegūto“ augsnes virskārtu,  ko un kā stādīt.

Viss sākas ar izraktu bedri un zemes kaudzēm apkārt tai. Taču, sākumā rūpīgi izplānojot, jau plānošanas fāzē var izdomāt, cik liels būs dīķis un ko darīt ar lieko zemi. Ja ir liels zemes gabals, tā nav liela problēma, jo šo zemi var vai nu uzbērt kādai zemai vietai vai vienmērīgi izlīdzināt apkārt izraktajai bedrei, ja reljefs to ļauj. Taču šī ir iespēja arī izveidot ko neparastu, piemēram mākslīgu pauguru, ko mēs šeit ka piemēru apskatīsim. Uz liela zemes gabala var atļauties izrakt lielu dīķi vai arī pat divus.

Pirms rakšanas ir jāiezīmē (nospraužot ar mietiņiem) topošā dīķa kontūra un aptuvenā līnija, kur būs vieta pauguram. Ar kausu rūpīgi jānoņem auglīgā augsnes virskārta (gan vietā, kur būs dīķis, gan tur kur būs paugurs), ko sakrauj blakus vienā kaudzē, vietā kur tā netraucē. Tad var rakt bedri un kraut zemi pauguram. Augsnes dziļākajās kārtās tā būs mālaina un akmeņaina, neauglīga. Pauguru vēlams neveidot stāvu, kas mazinās eroziju. Kad dīķis ir izrakts un izveidota galējā paugura forma, ir labāk nogaidīt, kamēr zeme noblīvējās (nosēžās). Vislabākais laiks dīķa rakšanai ir rudens. Pa ziemu zeme noblīvēsies un ūdens līmenis dīķī celsies.

Sākoties pavasarim, kad salnas ir galā un zemīte ir sausāka, paugurs arī sarucis mazāks, var pielabot reljefu un bērt virsū rudenī noņemto auglīgo augsnes virskārtu. Normālā gadījumā ir pietiekoši daudz augsnes un tā vairs nav japiepērk klāt.

Dīķa un tā krastmalas apstādījumi ir ļoti svarīgi tā tālākajai funkcionēšanai. Uz 40m lielu ūdensvirsmu ir nepieciešami aptuveni 70-80 ūdensaugi. Pirmajā gadā būs grūtāk, jo kamēr augi apradīs ar jauno situāciju, kamēr dīķī izveidosies stabila ekosistēma, ir jārēķinās ar kaitēkļiem un ūgens ziedēšanu. Taču tas drīz vien nostabilizējās.

Apstādījumus var iedalīt 4 zonās:

1. Ūdensrožu (dziļūdens) zona. Tā ir 60-80cm dziļumā, un te aug gan dziļūdens, gan peldošie augi. Liela daļa no tiem rūpējās par skābekļa ražošanu, un ir konkurenti aļģēm. Parasti ūdeni attīrošie augi nav nemaz tik dakoratīvi, taču tostarp var stādīt arī tādus augus ka ūdensroze, kas kalpo skaistumam. Tai piemērotie augi ir:
   • Hippuris vulgaris – parastā skujene
   • Nymphaea – dažādas ūdensrožu sugas un šķirnes
   • Phragmites australis – parastās niedres šķirnes
2. Seklā ūdens zona sniedzās 10-40cm dziļumā. Te tiek stādīti pārsvarā ūdeni attīrošie augi:
   • Iris pseudacorus – purva skalbe
   • Alisma plantago aquatica – parastā cirvene
   • Pontederia cordata – sirdsveida pontedērija
   • Acorus calamus – smaržīgā kalme
   • Typha latifolia – platlapu vilkvālīte
   • Typha minima – mazā vilkvālīte
   • Sagittaria sagittifolia – parastā bultene
   • Butomus umbellatus – čemurainais puķumeldrs
3. Purvainā zona. Te aug augi 0-10cm dziļumā. To var mākslīgi apūdeņot, lai nodrošiniātu pastāvīgu mitrumu. Pie mums Latvijā vasarā parasti ūdens līmenis dīķos samazinās, kā dēļ es neieteiktu veidot šo purva zonu, bet gan apvienot to ar seklā ūdens zonu. Purvainajā zonā aug:
   • Lythrum salicaria – vītolu vējmietiņš
   • Primula rosea – rožainā primula
   • Caltha palustris – purva purene
   • Equisetum scirpoides – kosas šķirnes
   • Caltha palustris – purva purene
4. Krasta zonā ir principā tādi paši augšanas apstākļi, kā citur dārzā, tādēļ te var stādīt dažādas ziemcietes, kokus un krūmus pēc labpatikas. Ļoti skaisti te izskatīsies puķes ar ziliem ziediem, kas harmonizē ar ūdeni. Šeit pieminēšu visas krāšņās ziemcietes, ko var stādīt arī citur dārzā, kas labi jutīsies saulē un pusēnā, barības vielām bagātā augsnē:
   • Caltha palustris – purva purene
   • Achillea tomentosa – tūbainais pelašķis
   • Agastache mexicana – mīkstlapu agastahe
   • Alchemilla mollis – mīkstais rasaskrēsliņš
   • Alyssum argenteum – sudrabainā alise
   • Aster alpinus – alpīnā ziemastre
   • Aster novae-angliae – Jaunanglijas ziemastres
   • Astilbe x Arendsii – Ārendsa astilbe
   • Bergenia cordifolia – sirdslapu bergēnija
   • Centaurea macrocephala – lielgalvainā dzelzene
   • Centranthus ruber – sarkanā centrante
   • Chrysanthemum coccineum – šarlaksarkanā krizantēma
   • Coreopsis grandiflora – lielziedu brūnactiņa
   • Delphinium grandiflorum – lielziedu delfīnijas šķirnes
   • Dendranthema – mārtiņrozes šķirnes
   • Echinaceae purpurea – purpura ehinācija
   • Echinops ritro – augstā ežziede
   • Erigeron aurantiacus – oranžie jānīši
   • Filipendula kamtschatica – Kamčatkas vīgrieze
   • Gailardia – gailardijas šķirnes
   • Gypsophila pacifica – Klusā okeāna ģipsene
   • Heliopsis helianthoides var. scabra – skarbās saulesactiņas šķirne
   • Hemerocallis – dienziedes šķirnes
   • Helenium autumnale – rudens helēnija
   • Heuchera – dažādas heihēras
   • Hieracium aurantiacus – oranžā mauraga
   • Hypericum calycinum – kausainā asinszāle
   • Iris Barbata Elatior – augstais dārza īriss
   • Jasione laevis – daudzgadīgā jasione
   • Kniphofia citrina - knifofija
   • Lavandula angustifolia- šaurlapu lavanda
   • Leucanthemum maximum – milzu pīpene
   • Liatris spicata – vārpu liatre
   • Ligularia dentata – zobainā ligulārija
   • Limonium latifolium – platlapu limonija
   • Linum perenne – daudzgadīgie lini
   • Lithodora latifolium – platlapu limonija
   • Lupinus – lupīnas šķirnes
   • Lychnis chalcedonica – sarkanā guntiņa
   • Monarda didyma – dvīņziedu monarda
   • Nepeta x faassenii – kaķmētras šķirnes
   • Oenothera fruticosa – krūmveida naktssvece
   • Paeonia latiflora – pienziedu peonija
   • Papaver orientale – Austrumu magone
   • Phlox paniculata – skarainais floksis
   • Potentilla atrosanguinea – sarkanais retējs
   • Primula – prīmulas šķirnes
   • Prunella grandiflora – lielziedu zilgalvīte
   • Rudbeckia – rudbekijas šķirnes
   • Ruta graveolens – smaržīgā rūta
   • Scabiosa caucasica – Kaukāza skabioza
   • Solidago - zeltslotiņu šķirnes
   • Stachys byzantina – vilnainā sārmene
   • Verbascum - deviņvīruspēks
   • Veronica – veronikas šķirnes