Februāra beigās un marta sākumā dienas kļūst garākas un saule silda arvien aicinošāk. Šis ir piemērots brīdis, lai uz savas palodzes iekārtotu dārziņu ar pirmajiem pavasara ziediem un zaļumiem.

Sīpolloki – vērtīgi un viegli audzējami

Kas gan nav redzējis dažāda izmēra stikla burciņas pildītas ar ūdeni un uz tām uzsēdinātus sīpolus? Veikalos lociņi nopērkami visu cauru gadu, taču pašu audzētiem ir īpaša garša un vērtība. Sīpollokus var sākt steidzināt jau janvārī, kad bez mākslīga apgaismojuma neko citu izaudzēt nav iespējams. Lociņu veidošanai tiek patērētas sīpolā uzkrātās barības vielas, tāpēc apgaismojumam nav izšķiroša nozīme. Vienreiz nogrieztie lociņi turpinās ataugt un ražu varēs vākt tik ilgi, kamēr neizsīks sīpola barības vielu krājumi.

Svarīgi zināt! Steidzināšanai vispiemērotākie ir Latvijā un Lietuvā audzēti sīpoli, kam miera periods ilgst līdz janvārim vai februāra beigām. Steidzināšanai labākie sīpoli ir no 4 līdz 5 centimetriem diametrā. Mazāki sīpoli ātrāk izdzīs lokus, taču raža būs neliela. No lielākiem izaugs lielāki, biezāki loki, taču steidzināšana prasīs vairāk laika.

Maigas salātlapiņas visu sezonu

Lapu salātiņus var audzēt ne tikai dobē, bet arī uz palodzes un puķu kastē uz balkona. Marta sākumā gaismas ir pietiekami, lai sētu un audzētu salātus uz palodzes. Vienīgi jāatceras, ka salātiem netīk siltas telpas – tie var sākt stīdzēt un kļūt rūgteni.

Salātus ieteicams audzēt vismaz 7 līdz 10 centimetrus dziļā kastē, lai pietiktu vietas augu saknītēm. Piepildiet to ar universālu augsnes substrātu, kas satur barības vielas un kompostu. Vislabāk augi jutīsies uz palodzes rietumu vai austrumu pusē, kur tiem būs gana daudz gaismas, bet tos neskars tieši saules stari.

Audzēšanai ērtas dažādu šķirņu un krāsu salātu sēklas dražejās, kuras parocīgi stādīt pa vienai 10 centimetru attālumā vienu no otras, izmantojot rokas sējmašīnu. Nelielā sēklu rokas sējmašīna ar maināmiem attālumu iestatījumiem ļauj sēt katru sēkliņu atsevišķi un vēlamajā attālumā.

Salātlapiņas var sākt ēst, kad salāti izauguši 6 līdz 7 centimetru lielumā. Sākumā ieteicams nogriezt tikai pāris lapiņu un atstāt pārējo augu neskartu.

Uz palodzes audzēti salāti ir ne tikai svaigi zaļumi. Dažādu krāsu salāti ļoti dekoratīvi izskatīsies puķu kastēs kombinācijā ar ziediem un citiem garšaugiem, piemēram, baziliku un dažādām mētrām.

Pirmā rukola un spināti

Sējot februāra beigās, pirmo rukolas un spinātu lapu ražu varēsiet novākt jau martā. Abiem zaļumiem patiks mērena telpas temperatūra.

Vidusjūras reģionā rukola ir tradicionāls savvaļas augs. Salīdzinoši nesen ir izaudzētas rukolas šķirnes, kas ir piemērotas audzēšanai podiņos, izturīgas pret izziedēšanu un neīsto miltrasu. Sēklas ir ļoti sīkas, un tās sēj lēzenā 5 līdz 7 centimetrus dziļā kastītē, aprasina un ietin plēvē. Rukolas sēklas neapber! Rukola aug ļoti strauji – no uzdīgšanas līdz novākšanai paiet tikai trīs četras nedēļas. Lapas vāc, kad tās sasniedz 10 centimentru augstumu.

Pašus agrīnākos spinātus, kurus novāc jau martā, izaudzē augu kasetēs, katrā ligzdā sējot vienu sēklu. Jaunās lapiņas vācamas, kad augiem izveidojušās 4 līdz 6 īstās lapiņas.

Zaļumi ir regulāri jālaista, jo mitruma trūkuma dēļ spināti un rukola mēdz priekšlaikus izziedēt. Visu zaļumu rasināšanai paredzēti dažādi smidzinātāji. Daži no tiem ir ar mazu tilpumu, bet ļoti ērti, lai rūpētos par sīku un trauslu augu stādījumiem uz palodzes, lodžijas vai balkona.

Pavasarī savu zaļumu dārziņu papildiniet ar sezonāli ziedošām sīpolpuķēm, piemēram, krokusiem, narcisēm, hiacintēm. Ziemas mēnešos ziedošie sīpolaugi tiek steidzināti jeb “piemānīti” uzziedēt telpās, lai ienestu mājās pavasara sajūtu. Pēc noziedēšanas un miera perioda, sīpolus var izstādīt dārzā. Podos audzētās sīpolpuķes otrreiz “piemānīt” vairs neizdosies.

Preces sava palodzes dārza izveidei meklējiet 220.lv.