Klāt maijs - krāšņais rododendru un sīpolpuķu – tulpju, narcišu, muskaru ziedēšanas laiks, kas tā vien aicina dārzā. Arī akmensdārza augi rāda ko spēj. Kā spilgti ziedu spilventiņi staro dārza obrētas, aslapu flokši un Kaukāza arābes.

Košumdārzā maijs ir visrosīgākais mēnesis.

Līdz aktīvās augšanas sākumam var sadalīt rudens ziemasteres (Jaunanglijas, Jaunbeļģijas un spilvenveida), heiheras, helēnijas, rudbekijas, ehinācijas u.c., dalot šajā laikā tās labāk iesakņojas un attīstās. Pēc 20. maija sāk izstādīt viengadīgo puķu dēstus tos iepriekš norūdot – pakāpeniski pieradinot pie saules un āra gaisa.

Ziemcietes jāravē, jāmēslo.

Jāmēslo un jāaprušina  arī sīpolpuķes, tulpes, narcises, hiacintes, lilijas. Sapnis par košiem puķu stādījumiem balkona kastēs vai dārzā kļūs par īstenību, ja veidosiet augu kompozīcijas no stādiem, kas jau gatavi ziedēšanai. Daži podi ar košām vasaras puķēm uz terases robežas veido krāsainu un harmonisku pāreju uz pārējiem stādījumiem dārzā. Jebkuras vasaras puķes prasa rūpīgu kopšanu, tikai tad tās ziedēs ilgi un bagātīgi. Izmantojiet tikai augstvērtīgus specializētos augšņu maisījumus un sekojiet lai augi necieš no sausuma un vēja.

Maijā stāda skuju kokaugus un rododendrus.

Tas ir īstais laiks lai ierīkotu arī jaunus stādījumus. Mēneša sākumā, pirms lapu plaukšanas veido vasarā ziedošos lapu krūmus. Svarīgi neaizmirst par tikko iestādīto un jau augošu augu regulāru laistīšanu. Mitruma trūkums augu aktīvās augšanas laikā var novest pie stādu nokalšanas.

Veic dekoratīvo koku un krūmu mēslošanu ar kompleksiem minerālmēsliem.

Maijā izdara pirmo formējošo apgriešanu podos augošajiem augiem (pirms aktīvās augšanas sākšanās).

Maijā sāk ziedēt karaliskās magnolijas.

Uz vēl kailajiem magnoliju zariem lēni atveras pūkaini, lieliem pūpoliem līdzīgi pumpuri, pārvēršoties lielos smaržīgos ziedos. Dažas magnolijas ir piemērotas stādīšanai arī piemājas dārzos. Stādu audzētāji piedāvā daudzas krūmveida šķirnes, kas aug lēni un sasniedz 2-4m augstumu. Atkarībā no šķirnes mainās ziedu krāsa un ziedēšanas laiks. Magnolijas stāda iekoptās, mālainās dārza augsnēs ar pietiekamu mitrumu, pavasarī augsni mulčē ar priežu mizu mulču. Labāk aug daļējā noēnojumā citu koku sabiedrībā. Ziemcietība ir vidēja, tāpēc jāstāda aizsargātās vietās un pirmos 3-4 gadus lapotni piesedz ar egļu skujām vai salmiem. Visaugstākā ziemcietība ir zvaigžņveida magnolijai - Magnolia stellata, kas zied ar gandrīz baltiem zvaigžņveida ziediem.

Maijs ir īstais laiks arī jauna zāliena ierīkošanai un jau esošā zāliena sakopšanai un mēslošanai.

Optimālais laiks zāliena mēslošanai pavasarī ir tad, kad mauriņš jau kļūst zaļš. Pavasara mēslojums zālienam pret sūnu lieliski noderēs apsūnojuša zāliena mēslošanai. Mauriņš tiek atbrīvots no traucējošām sūnām un tiek nodrošināta mauriņa vienmērīga augšana. Pēc mēslojuma iedarbošanās, kad sūna ir atmirusi (kļuvusi brūna), tās atliekas noteikti jāaizvāc izgrābjot ar grābekli. Arī pēc vertikuliera lietošanas no zāliena rūpīgi jāizgrābj visas sausās augu atliekas un sūnas. Sīkāka informācija par zāliena sakopšanas kompleksu pieejama www.galantus.lv sadaļā ‘zāliena kūres’.

Siltie pavasara saules stari modina arī ūdens baseinu augus un zivis.

Pēc ziemas ūdenskrātuves krastos jāsakārto akmeņi un jāpārbauda vai baseina plēve vai baseina forma nav bojāta. Ikviens bojājums ir jānovērš, lai izvairītos no ūdens noplūdes. Gar ūdenskrātuves malām augošos ūdensaugus apgriež. Augus, kuri ziemojuši pagrabā, pārnes uz dīķi maija beigās, kad temperatūra ārā vairs nav zemāka par 10*C. 
 
Galvenais, lielo darbu steigā neaizmirst apbrīnot skaistos ziedus, atpūsties un baudot labu baltvīnu paslavēt sevi par patiešām skaistu dārzu!