Agrīnās gotikas sakrālā celtne pirmo reizi minēta 1226. gadā. Šo būvperiodu interjerā raksturo krusta velves. No vēlīnās gotikas pastāv 15.gs. sākumā piebūvētā Sv. Krusta kapela, kurā atradās licejs – viena no Rīgas pirmajām ģimnāzijām. Ap 96 m augstā baznīcas torņa smaile pārveidota 1756. gadā, taču tai saglabājusies gotiskā pamatforma. Šeit 1522. gadā noturēts pirmais luterāņu dievkalpojums Rīgā. Baznīcā atrodas 1763. gadā atklātās baroka laikmeta ērģeles. Torņa ārpusē zem īpaša jumta piekārtais zvans bija viens no Rīgas simboliem. Tas ticis darbināts ugunsgrēku un plūdu gadījumos, bet leģenda vēstī, kas tas iezvanījies ik reizi, kad garām gājusi vīram neuzticīga sieva.