Atvars, skulptūra

Skulptūras "Atvars" centrālais tēls ir no ūdens iznirstoša zivs, kas veidota granītā. Apļveida bruģa klājumu noslēdz baļķu soli, kuri ataino atvarā ierautus koka zarus. Skulptūra "Atvars" lieliski papildina labiekārtoto skvēriņu, kas atrodas blakus Kandavas tiltam un Abavas vecupei. Skulptūra atklāta 2012. gada janvārī. Skulptūru Kandavas novadam dāvinājis uzņēmējs Ivars Marašinskis.

Zivs tēls skulptūrai nav izvēlēts nejauši. Latviešiem zivs ir bagātības, labklājības, veiksmes un naudas simbols.
Stāsta, ka šī zivs esot neparasta, tā varot piepildīt jūsu vēlēšanās. Esiet apdomīgi, zivs tuvumā izteiktās vēlēšanās var piepildīties!
Autors: Vides mākslas objekta idejas autors un izpildītājs ir pazīstamais tēlnieks Ojārs Feldbergs.

Skulptūras atklāšanas pasākumā mākslinieks O.Feldbergs pastāstīja kādu senu un neparastu nostāstu:

"Tas bija ļoti, ļoti sen. Šo zemi klāja ledus un sniega klajumi. Aukstums bija tik stindzinošs, ka te nespēja dzīvot neviena radība. Bet kā nu tur bija kā ne, reiz ledus un sniegs sāka kust un pārvērtās par milzu ezeru. Tas kļuva arvien, arvien lielāks, līdz pārrāva krastu un sāka plūst uz jūru. Tā radās ieleja un upe. Tās krastos apmetās dzīvot cilvēki, apkārt klejoja dažādi dzīvnieki, bet upē peldēja zivis.
Viena no tām bija ļoti neparasta, jo bija ļoti liela. Tā nebija paspējusi aizpeldēt uz jūru un palikusi upes dzelmē. Pavasarī, palu laikā, vietā, kur mita zivs, cilvēki meta dzelmē naudu un sauca: „Abava, Abava, Abava!” Tad zivs no dzelmes izpeldēja un uz tās muguras cilvēki cēlās pāri upei.
Bet kādu dienu cilvēki uzcēla akmens tiltu un izraka upei jaunu gultni, aizberot dzelmi, kur mita zivs. Tā esot pārtapusi akmenī, paliekot aizraktajā dzelmē uz nezināmiem laikiem.
No tā laika cilvēki cēlušies upei pāri pa tiltu, bet lielo zivi neviens vairs nav redzējis. Taču cilvēki turpinājuši saukt Abavu un to dara vēl šodien. Vēl runā, ka tā, pirms akmenī pārtapt, teikusi, ka „tad, kad to atradīs un laukā cels un godās, zivs pateicībā katram, kurš klusībā lūgs, trīs vēlēšanās pildīs, bet ar vienu noteikumu – katrā reizē vienu”.